Ir divas iespējas:

1. Pieņemot darbā darbiniekus, kuri ir profesionāli eksperti un runā svešvalodās, piem., tādēļ, ka tie ir dzīvojuši ārzemēs, vai ir tur mācījušies. Liela priekšrocība ir tā, ka šie cilvēki ne tikai pareizi runā attiecīgajā svešvalodā, bet arī pārzina kultūras jautājumus un kā nodibināt noderīgus kontaktus.

2. Uzņēmuma darbinieku apmācība. Šīs nodaļas autors ir mācījis un mācījies svešvalodas visu dzīvi, tādēļ arguments “es esmu pārāk vecs, lai sāktu” netiks pieņemts! Pētījumi liecina, ka vecākiem cilvēkiem nepieciešams ilgāks laiks, lai iemācītos, taču viņi to kompensē ar spēju vairāk koncentrēties dotajam uzdevumam. Jaunāki studenti spēj izmantot smadzeņu potenciālu, tomēr viņiem nav tik lielas pieredzes. Bez tam vecākiem cilvēkiem parasti ir stipra motivācija.

Galvenais motīvs, lai mācītos valodas ir to noderīgums. Svešvalodu prasme noder arī privātajā dzīvē - tiekoties ar interesantiem cilvēkiem, iespēja vairāk uzzināt ārzemju ceļojumu laikā, u.c. Bez motivācijas, noderīguma privātajā un profesionālajā sfērā, ir jābūt iespējām valodas praktiskajai pielietošanai, jo nav nozīmes zināšanas tikai “uzkrāt”.

Ir neskaitāmas vērā ņemamas idejas, un ir grūti tās visas apskatīt.

Pievērsīsimies biežāk uzdotajiem jautājumiem (FAQ):

Kā lai atrod labus kursus? 
Kursus piedāvā gan privātas firmas, gan valsts iestādes. Intensīvajam mācību kursam labākais studentu skaits ir 10-12. Jānoskaidro pieņemtā koncepcija, pēc kuras notiek mācības. Joprojām ir kursi, kuri balstās uz lasīšanu, tulkošanu un jautājumu atbildēšanu! Darbs pāros un grupās, kā arī audio – vizuālo materiālu izmantošana būtu obligāta prasība, kā arī praktiska iegūto zināšanu pielietošana.

Vai labāk apmeklēt kursus, kurus pasniedz ārzemju pasniedzējs? 
Tas būtu noderīgi iesācējiem, lai iemācītos pareizo izrunu. Taču arī kvalificēts vietējais pasniedzējs ir piemērots šim nolūkam, papildus izmantojot audio materiālus (diskus, TV-klipus, internetu un citas programmas, lai apgūtu pareizo izrunu). Bieži vien iesācējiem labāk padodas izrunas apgūšana kopā ar vietējo pasniedzēju. Ārzemju pasniedzēji var piedalīties mācību beigu posmā, kad tiek apgūta sarunvaloda.

Vai mācības, izmantojot datoru, ir laba alternatīva kursiem?  
Pastāv uzskats, ka mācības, izmantojot jaunus plašsaziņas līdzekļus, ir noderīgs veids vingrinājumiem un pārbaudījumiem, taču saziņa ir sarežģīts process: balss, seja, valoda, balss toņa izmaiņas, klausīšanās un atbildēšana ir elementi, kuriem nepieciešama klātbūtne. Šīm aktivitātēm, veidojot kursu daļu, ir jābūt galvenām, taču, lai pasniedzējam nebūtu jārunā nodarbības lielāko daļu! 

Tiek apspriesta iespēja par svešvalodu kursiem uzņēmumā. Kādi būtu ieteikumi?   
Mācības darbavietā ir ļoti noderīgas. Lai gan prakse rāda, ka darbinieki dažkārt ierodas ar nokavēšanos, vai aiziet, nesagaidījuši nodarbības beigas, lai pabeigtu nepaveiktos darbus (“Y kundze, Jums zvana …”). Ir cita attieksme, ja mācības notiek ārpus uzņēmuma telpām. Koncentrēšanās dēļ, vingrinājumiem un pašmācībai ieteicamas ir 90 minūtes divas reizes nedēļa, nekā četras stundas vienu reizi nedēļā.

Ir detalizēti jāapspriež apgūstamā viela ar kursu vadītāju un jāiepazīstas ar pasniedzēja metodēm un pieredzi. Ir vienkārši testi (skat. 12.2.4), kuri nosaka īstās vajadzības. Laiks un nauda ir veids, kādā jūs norēķināties par mācībām; ja nespējat saskatīt apgūstamās vielas atbilstību, jālūdz izskaidrojums. Ieteikums – kombinēt valodu apguvi ar kādu citu priekšmetu, piem., starpkultūras apguvi un prezentācijas paņēmieniem, ja tas ir iespējams. Nevainojamas valodas prasmes iespaids tiks sabojāts, ja runātājs neveikli rīkosies ar kodoskopa plēvēm vai prezentāciju.   

13 / 21    

• visi komponenti vienā datnē (PDF)
• komponents 12.2.4. (PDF)